Komunikācijas tips (jeb kāpēc es vienīgais runāju normāli?)

Vai esi pamanījis, ka ir cilvēki ar kuriem saprasties ir bezgala viegli. Un tad, ir cilvēki kurus vispār nespēj saprast, lai arī runājat vienā valodā un par vienu un to pašu tēmu.

Visbiežāk pārpratumi komunikācijā rodas mūsu dažādo komunikācijas personību tipu dēļ. Biznesa vidē jau vdaudzus gadus uzvaras gājienu soļo "DISC" personības metode. Par šo pieeju ir arī neskaitāmas grāmatas, viena no populārākajām ir Tomasa Eriksona "Apkārt vieni vienīgi idioti".

Diemžēl, cilvēkus kastītēs pēc tipiem tik vienākrši ielikt nevar (un arī nevajag). Ir pārāk daudz nianšu un atšķirību. Turklāt, mūsu uzvedība var krasi mainīties, mainoties situācijai un apstākļiem. Piemēram, mājās vai darbā. Vai arī situācijās, kurās jūtamies droši un komfortabli pretēji situācijām, kurās jūtamies apdraudēti.

Tas ko var darīt:

1. ir pamanīt sevī biežākos komunikācijas aspektus un saprast, kā tie var ietekmēt to, kā citi cilvēki mani dzird.

2. pamanīt savā sarunas partnerī tā brīža komunikācijas aspektus, kas liecina par viena no četru DISC dimensiju iznākšanu priekšplānā. Un tad pielāgot savu sarunas stilu tā, lai partneris Tevi labāk saprastu.

Atceries, mainoties kādam no daudziem sarunas mainīgajiem, var mainīties arī veids, kā tavs sarunas partneris komunicē. Mums ir vismaz divi salīdzinoši izteikti komunikācijas stili, tāpēc pievērs tam uzmanību katrā sarunā.

Zemāk esmu izveidojusi tieši komunikācijas uzvedībai pielāgotu DISC personības testu. Aizpildi, uzzini savējo un iegūsti informāciju, kas palīdzēs vest veiksmīgākas sarunas!

Tagad tu redzi sadalījumu savā komunikācijā. Zemāk atrodi aprakstu. Pievērs uzmanību diviem saviem vadošajiem atbilžu variantiem.

Tagad, kad esi uzzinājis interesantāko: kāds tips esi tu pats, aicinu iepazīties arī ar zinātnisko pamatojumu un kā vēsturiski mēs esam nonākuši līdz DISC personību tipiem

Četru tipu iedalījums nav nekas jauns, tas cilvēcei ir zināms jau tūkstošiem gadu, un tā attīstībā svarīgi bija vairāki posmi:

• Antīkā pasaule (Hipokrāts un Galēns): Pirms vairāk nekā 2000 gadiem grieķu ārsti iedalīja cilvēkus 4 temperamentos: holēriķis, sangviniķis, flegmatiķis un melanholiķis. Par šiem, lielākā daļa no mums, dzirdējuši jau skolas laikā. Es, piemēram, joprojām atceros šo attēlu no pamatskolā redzētās grāmatas

• 1921. gads (Kārlis Gustavs Jungs un viņa 4 funkcijul tipoloģija): Šveices psihiatrs K. G. Jungs savā darbā "Psiholoģiskie tipi" definēja, kā cilvēki uztver pasauli un pieņem lēmumus. Viņš izdalīja divas pamatorientācijas (Ekstraversija vs. Introversija) un četras psiholoģiskās funkcijas (arhetipiskos apziņas režīmus):

  • Domāšana (Thinking) – loģika, analīze, fakti.

  • Jūtas (Feeling) – vērtības, attiecības, harmonija.

  • Uztvere / Maņas (Sensing) – realitāte, darbība, tagadne.

  • Intuīcija (Intuition) – idejas, iespējas, nākotnes vīzija.

• 1928. gads (Viljams Mūltons Marstons): Amerikāņu psihologs V. M. Marstons savā grāmatā "Emotions of Normal People" apvienoja Junga tipoloģijas asis (Ekstraversija/Introversija un Uzdevumi/Cilvēki) un radīja praktisku uzvedības modeli DISC:

  • A tips (D – Dominance) Junga Ekstravertā Domāšana/Darbība: orientēts uz uzdevumiem un ātru rīcību.

  • B tips (I – Influence) Junga Ekstravertā Intuīcija/Jūtas: orientēts uz cilvēkiem, idejām un iedvesmošanu.

  • C tips (S – Steadiness) Junga Introvertā Sajūta/Jūtas: orientēts uz cilvēkiem, stabilitāti un harmoniju

  • D tips (C – Conscientiousness) Junga Introvertā Domāšana/Maņas: orientēts uz datiem, struktūru un precizitāti.

    
    

Vai šis dzīves laikā mainās?

Lūk, ko saka pētījumi un ģenētika par "iedzimts" vai "iegūts".

Modernā psiholoģija un neirozinātne (piemēram, Lielā Piecinieka / Big Five pētījumi) skaidro, ka mūsu uzvedību veido divi slāņi: Iedzimtais temperaments un Iegūtais raksturs/stils.

• ~40% līdz 50% ir ieprogrammēti ģenētiski (Iedzimtais temperaments): Dvīņu un ģenētikas pētījumi rāda, ka tādas pamatīpašības kā ekstraversija (atbilst dominantajam un iedvesmojošajam tipam) un neirotisms/piesardzība (atbilst stabilajam un analītiskajam tipam) ir iedzimtas. Tā ir mūsu nervu sistēmas pamatreakcija uz impulsiem.

• ~50% ietekmē vide, audzināšana un pieredze: Bērnība, kultūra, izglītība un darba vide veido mūsu ieradumus un sociālās prasmes.

Cik daudz mēs varam mainīties dzīves laikā?

Īsā atbilde: Mēs nevaram izmainīt savu "kodolu". Labā ziņa, mēs varam iemācīties "spēlēt citas lomas".

• Ko nevar izmainīt (Kodols): Ja pēc dabas esat izteikts analītiķis vai introverts, jūs nekad kļūsit par simtprocentīgu ekstravertu vai spontānu riska cienītāju. Mēģinājums lauzt savu pamata tipu rada ilgstošu stresu un izdegšanu. To var saņemties izdarīt uz konkrētu posmu, taču pēc tam būs nepieciešama enerģijas un spēku atjaunošana.

• Ko var izmainīt (Elastība un adaptācija): Mēs attīstām tā saucamo adaptīvo uzvedību. Pieaugot un gūstot pieredzi, attīstās mūsu emocionālā intelekta (EQ) prasmes. Tāpēc 40 gadu vecumā dominantais tips var iemācīties būt pacietīgāks un uzklausīt citus (pārņemt stabilā tipa iezīmes), savukārt iedvesmojošais tips var iemācīties kļūt precīzāks (pārņemt analītiskā tipa iezīmes), kad to prasa amats vai situācija. Šeit lieti noder arī jauns mērtījums AQ jeb pielāgošanās prasmes. Un tās vari trenēt improvizācijas nodarbībās (vai arī manās mācībās, kur šīs metodes apzināti pielāgoju un izmantoju tieši AQ treniņam. Tas ir pamatā spējai apgūt jebkuru jaunu prasmi pieaugušā vecumā)

  
  

DISC un līdzīgi testi mēra nevis nemainīgu "spriedumu" par jūsu būtību, bet gan jūsu pašreizējo komunikācijas stilu un ieradumus, kurus apzināti varat pielāgot un uzlabot visu mūžu.

Un, atgriežoties pie virsraksta "kāpēc es vienīgais runāju normāli", visbiežāk mēs nesaprotamies ar pretējiem komunikācijas stiliem. Dominantajam tipam stabilais tips liksies pārāk lēns, bezmērķīgs un maigs. Savukārt, apgriežot otrādi, stabilajam dominantais šķitīs rupjšs un nepieklājīgs.

Savukārt analītiskajam iedvesmojošais tips liksies pārgalvīgs, neapdomīgs un "kā pa gaisu". Un, apgriežot otrādi, iedvesmojošajam kaitinās analītiskā nepātrauktā domāšana, analizēšana, nespēšana pieņemt ātrus lēmumus un problēmu meklēšana.

Atceramies, ka mūsu vājās puses ir otra stiprās puses un otrādi. Tādēļ vislabākā komandas sadarbība izdodas, kad to saprotam, pieņemam un apzināti liekam lietā.

Lai foršas sarunas,

Aija

p.s. atļauj minēt, ja visu šo garo tekstu esi rūpīgi izlasījis līdz galam, tu esi analītiskais tips. Uzminēju? :)