Vienīgais šķērslis ir nedarīt: secinājumi no VIC diskusijas "Lampā"

Ārpus Rīgas ir gana daudz (ja ne pat vairāk, nekā pašā galvaspilsētā) iemeslu un iespēju attīstīt savu biznesu, secinājām piektdien, 20. jūnijā festivāla "Lampa" diskusijā "Stikla griesti vs. debesis. Izaugsmes iespējas aiz 101. kilometra". Diskusijā ar savu redzējumu dalījās stratēģiskās un krīžu komunikācijas eksperte un trenere Sigita Pildava, Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks un ekoloģiskās būvniecības praktiķis Aleksandrs Ļubinskis, kā arī uzņēmumu stratēģiskās un vadības konsultants Jānis Kļaviņš. Sarunu moderēja Vidzemes izaugsmes centra (VIC) dibinātāja Aija Iesalniece.

Eksperti sāka sarunu ar savu redzējumu par būtiskākajiem ieguvumiem, attīstot uzņēmējdarbību reģionos, tostarp:

1. Reģionos ir vieglāk tapt pamanāmiem. Reģionālie tirgi vēl nav piesātināti, tādēļ jaunam uzņēmumam ir lielākas iespējas izcelties un piesaistīt lojālu klientu loku. Tavu preci vai pakalpojumu padarīt redzamu klientam ir vienkāršāk. Jā, vienlaikus vieglāk pamanāmas kļūst arī kļūdas, taču no tā, Jāņaprāt, nebūtu jāvairās. Pēc viņa teiktā, tas, ka Tu kaut ko dari, jau ir panākums, ar kuru lepoties un "teicamnieka sindromu" mums būtu lieti atmest - no tā ieguvēji būtu visi.

2. Reģionos cilvēki ir atbalstošāki. Vienlaikus eksperti norādīja, ka reģionos ļaudis grib, lai vietējiem izdotos. Viņi savā veidā identificējas ar vietējo mazo uzņēmumu un atbalsta tā veiksmes stāstu, nereti kļūstot par klientiem pat, ja finansiāli ir arī izdevīgāki vai ērtāki piedāvājumi.

3. Reģionos pieejams plašāks finansiālais atbalsts. Reģionālās pašvaldības bieži vien ir atsaucīgākas pret uzņēmējiem - piedāvā līdzfinansējumus, konsultācijas, nodokļu atlaides, palīdzību ātrāk tikt pāri dažādām birokrātiskām barjerām, u.c. Tāpat sarunā eksperti akcentēja arī valsts, ES fondu, dažādu partnerību un citu atbalsta mehānismu piedāvājumu uzņēmējdarbībai reģionos. Šāds atbalsts Rīgā nereti nav pieejams vai nav pieejams tādā apmērā.

4. Reģioni piedāvā patīkamākus dzīves apstākļus gan uzņēmējam, gan darba kolektīviem, komandām. Visi trīs Aijas pieaicinātie eksperti (un, jā, arī pati Aija) patalban dzīvo reģionā. Sigita īpaši uzsvēra, ka dzīvi Rīgā un dzīvi reģionā nomainījusi ne tik daudz profesionālās, bet "dzīves kvalitātes" uzlabošanas nolūkos. Tas ir būtisks faktors arī, apsverot darbinieku piesaisti savam uzņēmumam.

5. Pieeja nerealizētam cilvēkresursam. Daudzi kompetenti profesionāļi dzīvo reģionos un nevēlas pārcelties uz Rīgu. Piedāvājot darbu uz vietas, iespējams piesaistīt šos talantus, tā sekmējot arī iedzīvotāju skaita jautājuma normalizēšanos reģionā. Aleksandrs gan atzīmēja, ka arī pusotras stundas brauciens uz Rīgu nebūt nav šķērslis reģiona uzņēmuma paklapojuma sniegšanai galvaspilsētā, jo tas sniedz tik vērtīgo laiku pārdomām un nebūt nav nepārvarams attālums. Ar to eksperts skaidri iezīmēja robežas nojaukšanu stereotipā, ka "uzņēmējdarbībai reģionā jau nebūs klientu" - tas, ka pamatdarbība notiek reģionā netraucē aizsniegt arī Rīgu.

Diskusijas turpinājumā skatītāji klātienē un tiešsaistē bija aicināti iesūtīt viņiem aktuālas problēmas reģionos, ko pēcāk ar improvizācijas tehnikas "Jā, un..." palīdzību attīstīt par biznesa idejas uzmetumu.

Iesūtītas tika tādas problēmas kā "Tīklojumu trūkums mazajiem uzņēmējiem", "Risinājumi parasti jāmeklē pašiem", "atbalsts no iestāžu puses bieži kavējas birokrātijā", "Svētdienās nekas sakarīgs nestrādā" u.c. Savukārt, domājot par risinājumiem, izskanēja tādi piedāvājumi kā palielināt pašvaldības atbalstu bezpeļņas organizācijām, tematisko interešu grupu vai tīklošanās pasākumu organizēšana un citi.

Diskusijai par piedāvājumiem attīstoties, Aija aicināja skatītājus iesūtīt, viņuprāt, muļķīgāko ideju profesionālās karjeras veidošanai reģionā. Un idejas sāka birt kā no pārpilnības raga - Makdonalda atvēršana Ļaudonā, augstās modes nams, mašīnbūves rūpnīca, interešu pulciņš bērniem - kā runāt pretī vecākiem, taksometra pakalpojumi mazpilsētā, DVD nomas punkta izveide, u.c. Ticiet vai ne, arī šīm idejām eksperti rada pieeju - kā padarīt tās perspektīvas un, ļoti iespējams, realizējamas, lielākoties, apzinoties konkrēto mērķauditoriju un fokusu, kādas reģiona problēmas šis piedāvājums var risināt.

Vienlaikus eksperti gan iezīmēja arī vairākus izaicinājumus uzņēmējdarbībai reģionos, tostarp faktu, ka lielu ražotņu attīstīšanai reģionos būtu jāveido virkne uzņēmumu tīklojumu, tostarp jārisina citi - dzīvesvietas, izglītības pieejamības, u.c. jautājumi. Tāpat tika akcentētas ari reģionu iedzīvotāju bailes no neizdošanās un kūtrums stāstīt par sevi un tīkloties, taču kopumā visi kā viens aicināja nevairīties ideju attīstīt tikai tādēļ, ka pirmajā mirklī tā šķitusi grūtāk realizējama.

Diskusijas noslēgumā Aija aicināja ekspertus izteikt galveno tēzi kā ceļavārdus visiem, kuri vēl šaubās. Aleksandrs uzsvēra, ka mērķim nav jābūt lielam un augstam, lai to būtu vērts īstenot. Viņš vēlreiz uzsvēra Jāņa iepriekš iezīmēto domu, ka maza uzņēmējdarbība NAV neizdevusies liela uzņēmējdarbība. Sigita rosināja nezaudēt pozitīvismu un procesa baudīšanas sajūtu, aicinot: "smaidām un maucam uz priekšu!", savukārt Jānis lika paskatīties pašiem uz sevi kā lielāko Jūsu uzņēmējdarbības reģionā izdošanās stāsta ietekmētāju. "Vienīgais šķērslis ir nedarīt," viņš teica, aicinādams - DARĪT!

Reģionos patiesi ir iespējams tik daudz un, kā paģēr diskusijas nosaukums, debesis, lai arī dažkārt tikpat apmākušās kā diskusijas laikā, tomēr ir bezlimita un tiem, kas meklē, iespējas atrodas! Kā redzams - to nav maz!

Lai izdodas savu uzņēmējdarbību reģionā attīstīt arī Tev! Un, ja mēs VICā varam šajā procesā ar konsultācijām, kursiem, informāciju vai jebkā citādi palīdzēt Tavā izaugsmē, ar prieku būsim Tavs profesionālais sabiedrotais un partneris! Raksti, zvani vai nāc ciemos! Un lai mums kopā izdodas!

Tātad - vai pastāv izaugsmes iespējas aiz 101. kilometra? Pastāv! Un kā vēl!

Skaties pilnu diskusiju te